nùodimt [oder nuodimêt?], erdröhnen: te kâ zvans caur tumsu nuodim jaunā gulbja dziesma Plūd. Saul. tāl. 76.

Avots: ME II, 775

nùodimt: zvans nuodima N.-Rahden. aizskrēja, ka nuodima vien Ermes.

Avots: EH II, 39