nodindēt

nùodindêt, auch refl. - tiês, erdröhnen, krachen: aizsala e̦ze̦rs, nuodindējās vien RKr. VII, 104.

Avots: ME II, 775


nodindēt

nùodindêt: zeme nuodindēja Tdz. 53223.

Avots: EH II, 39