nùodraũvêt, - ēju,

1) eben machen:
uz ceļa gruveži jau ir nuodrauvē̦ti;

2) durchschelten:
viņu vajaga krienti nuodrauvēt, lai uotrreiz viņš vairs tâ nedara Wain.

Avots: ME II, 776

nùodraũvêt ‡

3) (ein Glied) vertetzen
Frauenb.: man pirksts ir nuodraũvẽ̦ts. ‡ Refl. -tiês Frauenb., sich (ein Glied) verletzen.

Avots: EH II, 40