nodzilkstēt

nùodzilkstêt, intr.,

1) [erklirren
Gr. - Buschhof, Selsau]: tā (izkapts) nuodzilkst, ka smietuos aiz prieka Bārda Zemes dē̦ls 259. krīt stikla zīlīte - nuodzilkst un saplīst tumsā Stari II, 491;

[2) "?": pieduŗuoties nātrēm kājas nuodzilkstēja Vank.].

Avots: ME II, 780