nodzirdēt

nùodzìrdêt, tr., ablauchen, von weitem hören: tas bij nuodzirdējis, ka ķēniņiene teikuse... LP. VI, 1009. kâ licis plintes re̦sgalu pie zemes, te nuodzirdējis: zemes apakšā nuodimd, it kâ duobums tur būtu LP. VII, 1126.

Avots: ME II, 780


nodzirdēt

nùodzìrdêt: tuo mēs e̦sam nuodzirdējuši nuo ... Meiša Vanagu ligzda 110.

Avots: EH II, 43