nodēt

[nuõdêt "drusku ieêst(?) Wain.]

Avots: ME II, 774


nodēt

I nùodēt, einen baum zum Bienenstock aushöhlen: nuodējiet uozuoliņu! BW. 30376.

Avots: ME II, 774


nodēt

[II nùodêt,

1) = izdêt Bauske, Kreuzb., Warkh.: vai vista jau uolu nuodējusi?

2) (eine bestimmte Anzahl von Eiern) legen
(perfektiv): vista nuodēja desmit uolu Lis., Mar. laba bišu māte nuodēj visas kanniņas nuo vietas.]

Avots: ME II, 774


nodēt

II nùodêt,

1): auch Saikava, Pas. XIIl, 438, Tdz.43926; 46231;

2): (vista) kavu (uolu) nuodēja, - sāka perēt N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 618. ‡ Refl. -tiês,

1) unversehens gelegt werden (von Eiern):
vistai nuodējusies liela uola Saikava;

2) viele Eier legend schwach werden
C., Sessw.: vista pa˙visam nuodējusies.

Avots: EH II, 39


nodēt

[III nùodẽt, das Wurstmachen beenden: de̦sas jau nuodē̦tas Jürg., AP.] namsen;

2) sich verschwören:
viņi nuodēvēja visi, viņš tur nee̦sus, sie verschwuren sich alle, er sei nicht da.]

Avots: ME II, 774


nodēt

IV nùodēt, hinlegen: nezina, kur nuodêja savus cimdus, - nevar atrast Wessen. Refl. -tiês "mierā apstāties" Frauenb. (mit ): bē̦rns nevar ne˙kur n. Trik., Wenden.

Avots: EH II, 39