nogūstīties

nùogũstîtiês, haschen, schnappen, sich abplagen: nuogūstījusies, nuogūstījusies skuķe, izrāpusies malā Jauns.

Avots: ME II, 789


nogūstīties

nùogũstîtiês, ‡

2) in Verlegenheit undeutlich hinmurmeln
(mit ù 2 ) Saikava: gribēja kuo atsacīt, bet nuogūstījās vien.

Avots: EH II, 48