noglabāt

nùoglabât, tr., verstecken, verwahren: kaķītis iešuot pili izlūkuot, kur gre̦-dze̦ns nuoglabāts LP. IV, 87. nuoglabāt galdu,

a) den Tisch verwahren, verstecken;

b) den Tisch abdecken.
Refl. - tiês.

1) sich verstecken:
nuoglabājies! es tevi meklēšu;

2) sich abdecken:
ja vēlies, lai galds nuoglabājas, tas arī nuotiks LP VI, 960.

Avots: ME II, 784, 785


noglabāt

nùoglabât, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch bewahren
Salis u. a.: kâ tad es tuo varēju tik ilgi n˙! Refl. -tiês,

1): auch Pas. I, 220; VII, 331; IX, 274, 304; X, 543, Warkl.

Avots: EH II, 45