nogruntēt

nùogruñtêt, tr., begrüden: tu citkārt... zemi esi nuogruntējis Psalm 102, 26. Refl. - tiês sich einrichten: pagaidi, kamē̦r es jaunajā vietā labi nuogruntējuos! Ahs. n. RKr. XVII, 41. Dafür besser nùodibinât(iês).

Avots: ME II, 787