nogruģināt

[nùogruģinât, aufwiehern: zirgs... rešņi nuogruģināja Veselis Saules kapsē̦ta 147.]

Avots: ME II, 787


nogruģināt

nùogruģinât, ‡

2) "?": svētelis nuogruģināja Veselis Netic. Toma mīlest. 11. ‡ Refl. -tiês, =nùogrudzinâtiês: viņš raudāja skaļi, nuogruģinādamies kâ kumeļš Jauns, B. gr. 3 II, 95.

Avots: EH II, 47