nùojàukt, tr.,

1) niederreissen, abtragen:
ē̦ku baznīcu, dambi;

2) verwischen:
pē̦das LP. I, 164. Refl. - tiês, sich verwischen, verschwinden: kuo dienu uzcē̦luši, tas līdz saules lē̦ktai nuojaucies LP. VII, 374.

Avots: ME II, 791

nùojàukt,

1): n. (nuoārdīt) cimdam pirkstus Kaltenbr. Refl. -tiês,

1): dzijs bij aizme̦tusēs aiz krūma, un tâ bij staigājuot nuojaucies viss šā rīta adījums Saikava; ‡

2) "netīrs nuovārtīties" Seyershof: renstelē nuojaucies slapjš līdz vidučam; ‡

3) = nuokulties (?) Saikava: visu dienu n. pa tirgu. kad tiksi par mācekli pie mūrnieka, tad gan nuojauksies ir stīvs palikdams.

Avots: EH II, 49