nokāpināt

nùokâpinât, fakt. zu nùokâpt,

1) absteigen abquälen:
ielaiž mani sētiņā, nuokāpina nuo kumeļa BW. 13250, 36;

[2) abwärts fördern:
tas ceļš tevi uz elli nuokāpinās U.;

3) abdingen:
viņam ne˙vienu kapeiku nevar nuokāpināt U.]

Avots: ME II, 795