nuõkalˆnis Smilt., Lub., Sessw., nuokaļņi Laud., bergab: viņi gāja nuokalnis Saul. III, 129.

Avots: ME II, 793

‡ II nuokalnis, = nuõkalne: tur uzkaļņi, tur aizkaļņi, tur nuokaļņi Kaudz. Izjurieši 241.

Avots: EH II, 51