nùokal˜puôt, intr., abdienen: tie saimniekam visu gdu bez algas nuokapluoja LP. VII, 913. Refl. - tiês, sich absklaven: sūrām asarām jānuokalpuojas kâ nabagiem.

Avots: ME II, 793

nùokal˜puôt: savus zaldāta gadus varē̦tu n. kuopā Apskats 1903, S. 50.

Avots: EH II, 51