noklankšķētnùoklankšķêt, intr., erschallen: iedevu viņam pa muguru, ka nuoklankšķēja vien Naud. reiz iesitu aitai; viņas tukšumi nuoklankšķēja Latv.Avots: ME II, 797
noklankšķētnùoklankšķêt, ‡ Refl. -tiês Siuxt, eine gewisse Zeit hindurch (brüten wollend) gackeln (mit an̂ 2 ): vista nuoklankšķējusies dzīvā nabadzībā.Avots: EH II, 53