nokliukstēt

nùokliukstêt, nùokliukšķêt, nùokliukšêt, intr.,

1) = nùoklikšķêt: durvis asi nuokliukst;

2) klappernd hinfallen:
cirvis izkrita nuo viņa ruokas un nuokliukstēja smagi uz grīdu De̦gl.

Avots: ME II, 798