nokliukstēt
nùokliukstêt, nùokliukšķêt, nùokliukšêt, intr.,
1) = nùoklikšķêt: durvis asi nuokliukst;
2) klappernd hinfallen:
cirvis izkrita nuo viņa ruokas un nuokliukstēja smagi uz grīdu De̦gl.
Avots: ME II, 798
1) = nùoklikšķêt: durvis asi nuokliukst;
2) klappernd hinfallen:
cirvis izkrita nuo viņa ruokas un nuokliukstēja smagi uz grīdu De̦gl.
Avots: ME II, 798