nokrecelēties

I nùokrecelêtiês,

[1) sich (ausspeiend Karkel) räuspern
(perfektiv) Mitau, Smilt., Vank.]: V. nuokāsējās, nuokrecelējās MWM. X, 87, [Serben, Plm., Mar., Autz, Peb., Alswing, Sessw., Lis., Lös., Selsau, Festen, Aahof, A. - Schwanb., Segew.;

2) laut od. ironisch
nuosmieties Serben, Peb., Lös., Selsau, Sessw., Lis: viņš nuokrecelējies sarkans; "mit gedämpfter und schwacher Stimme lachen" Sessw., Lös., Aahof, Festen u. a.;

3) "?" nuokautā vista nuokrecelējās vien Gr.- Buschhof].

Avots: ME II, 801


nokrecelēties

I nùokrecelêtiês,

1): auch Bolwen, Druw., Nötk., Sermus.

Avots: EH II, 55


nokrecelēties

[II nùokrecelêtiês "gerinen": kad gaļai uzlej mērci un aizņes aukstumā, tad mērce nuokrecelējas Mesoten.]

Avots: ME II, 801