nokraut

nùokrau(stî)t li. nukráu(sty)ti], nùokravāt, s. nùokŗau(stî) t, nùokŗavât.

Avots: ME II, 801


nokraut

nùokŗaũt (unter nùokŗaũstît),

3) = piekŗaũt, sakŗaũt: tādu ve̦zmu nuokŗāvis, ka zirgs tikkuo spēj vilkt Siuxt.

Avots: EH II, 57