nùokustêt, sich dahinbewegen: krūmi vien nuokustēja BW. 25872, 13. [Refl. -tiês,

1) sich eine Weile bewegen:
aste nuokustējās; strādnieks nuokustējās visu dienu;

2) sich fortbewegen:
nevar vien nuokustēties nuo vietas Bers.]

Avots: ME II, 803

nùokustêt, ‡

2) sich wegbewegen:
ne˙viens nedrīkstē̦tu n. ne brītiņu, ne suoļa nuo piespiestā darba Kaudz. Jaunie mērn. 1. IV, 168.

Avots: EH II, 58