nokvēlināt

[nùokvēlinât,

1) abbrühen:
luopu iekšas Bauske;

2) glühen machen:
n. dzelzi karstu Widdrisch, Ruj.]

Avots: ME II, 805


nokvēlināt

nùokvēlinât,

2): nuokvēlinātiem akmeņiem Janš. Mežv. ļ. II, 45.

Avots: EH II, 58