nùokãrstît [li. nukárstyti], tr., freqn. zu nùokãrt, wiederholt reichlich behängen: linu šķiedrām kâ zīdu nuokārstīts Zalkt. Refl. - tiês, sich behängen: meita nuokārstījusies visādām praņām A. XV, 2, 394.

Avots: ME II, 796

nùokārstît, Refl. -tiês, ‡

2) herabhangen, sich senken (von mehreren Subjekten)
Kaltenbr.: rudzu ziedi visi nuokārstējušies.

Avots: EH II, 52