nokārtīt

[nùokãrtît Peb., C., Kl., Bers., = nùokãršôt.]

Avots: ME II, 796


nokārtīt

nùokãrtît: šuodien nuokārtīja ... ē̦kas jumtu Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 10.

Avots: EH II, 53