nùokûpêt, nùokûpt, intr.,

1) abrauchen,beräuchert werden:
gan tu biji nuokūpusi dūmaiņā istabā BW. 27617. nuokūpst mani balti vaigi [25924];

2) ab -, dahindampfen, davonstäuben:
dūmi vien nuokūpējuši Upīte Meden. laiki. zili dūmi nuokūpēja zaļa meža maliņā BW. 19877, 13. aizgājis pa purviem, ka nuokūpējis vien LP. V, 157. [rudzi nuokūp U. (unter kūpêt), der Roggen dampft in der Blütezeit.]

Avots: ME II, 804

nùokûpêt,

2): aiziet, ka zeme nuo˙kûp Blieden n. FBR. XVI, 104. nuopļāvām tâ, ka nuokūpēja vien Siuxt.

Avots: EH II, 58