I nùolipt,

1) vollständig beklebt sein:
man ruokas nuolipušas ar me̦du. [apvilkās ve̦cu, salāpītu un nuolipušu kažuoķeli Janš. Bārenīte 3;]

2) tr., besetzen, auf etwas verpicht sein:
meitas manu ce̦purīti kâ nitītes nuolipušas (Var.: aplipušas) BW. 20502.

Avots: ME II, 811

I nùolipt,

1): viss luogs nuolipis ar mūsām Ramkau. staigā (ar dubļiem) nuolipis pa tīrumu Auleja. bē̦rnam visas drēbītes (ar netīrumiem) nuolipušas Frauenb.;

2): "besetzen, auf etwas verpicht sein"
ME. II, 811 zu ersetzen durch "= aplipt 2".

Avots: EH II, 63

II nùolipt [li. nulípti], herab -, hinabsteigen: nuo kuoka LP. VI, 26.

Avots: ME II, 811

II nùolipt: auch Dunika, Rutzau.

Avots: EH II, 63