nomēdīt
nùomẽdît, tr.,
1) verhöhnen, verspotten:
nuomēd[i] savas ruokas, kājas, savu smuku augumiņu! BW. 20921;
2) nachäffen:
"Prasi Krišam", kalējs nuomedīja Dok. A.
Avots: ME II, 819
1) verhöhnen, verspotten:
nuomēd[i] savas ruokas, kājas, savu smuku augumiņu! BW. 20921;
2) nachäffen:
"Prasi Krišam", kalējs nuomedīja Dok. A.
Avots: ME II, 819