nùomigt, intr., fest einschlafen: viņš bija cieti nuomidzis A. XX, 642. visi nuomiguši gluži vai nāves miegā LP. VII, 676. es biju piekusis; drīz nuomigu Mar. n. RKr. XV, 127.

Avots: ME II, 820

nùomigt: auch Auleja, Fest. ‡ Refl. -tiês, einschlafen (?): laikam būs nuomidzies Azand. 53.

Avots: EH II, 68