nùomirẽjs, f. - ẽja, der (die) Verstorbene, Gestorbene: sievām vajaga nuomirēja tuvākām būt LP. VII, 384; runādams ar savas nuomirējas sievas brāļi Aps.

Avots: ME II, 820

nùomirẽjs: auch BieIU., Segew., (n. FBR. XVII, 54) Kaltenbr.

Avots: EH II, 69