nomānēt
nomānēt
II nùomãnêt,
1): "ar daudzkārtējui mānīšanuos nuomānīt" Nötk.; ‡
2) "juokuojuoties teikt nepatiesību, la tic" Frauenb.
Avots: EH II, 67
1): "ar daudzkārtējui mānīšanuos nuomānīt" Nötk.; ‡
2) "juokuojuoties teikt nepatiesību, la tic" Frauenb.
Avots: EH II, 67