nomēdīt

nùomẽdît, tr.,

1) verhöhnen, verspotten:
nuomēd[i] savas ruokas, kājas, savu smuku augumiņu! BW. 20921;

2) nachäffen:
"Prasi Krišam", kalējs nuomedīja Dok. A.

Avots: ME II, 819


nomēdīt

nùomẽdît,

2): nuomẽ̦da, kâ katrs sēž un kâ ruokas liek Salis.

Avots: EH II, 68