nomērēt

nùomẽrêt, intr., abmagern, verhungern: viņas māte nuomērējuse šuvēja MWM. X, 881. kustoņi pamazām nuomērē Konv. 2. 1110. [bālām, nuomērējušām sejām De̦glavas Rīga II, 430.]

Avots: ME II, 819


nomērēt

nùomẽrêt,

1): auch Lems., Orellen, Segew., (mit è 2 ) Heidenfeld, (mit ê 2 ) Salis; ‡

2) = nùomḕrdêt 1: aitiņa tâ bij nuomè̦rē̦ta, ka ne˙kā nebij AP.

Avots: EH II, 68