nomērīt

nùomẽrît, nùomẽr,uôt, tr., abmassen, abpassen: svārkus, asis. runā īsiem, nuomēr,uotiem teikumiem AU. Refl. - tiês, sich mit dem Abmessen beschäftigen, abplagen: viņš tik nuomērījās vien Dok. A.

Avots: ME II, 819


nomērīt

nùomẽrît, ‡

2) durchprügeln (?):
kamē̦r sievas nav paguvušas vainīgajam n. muguru Veldre Dižmuiža 25; kartupeļu dunčelis kabata, na! kas neatvilksies, tam ribas nuomērīs ("?") ebenda 12.

Avots: EH II, 68