nonasāt

[nùonasât freqn., eine Zeitlang tragen: gans vairāk dienu nuonasāja punu pierē Sk. Do. 33.]

Avots: ME II, 824


nonasāt

nùonasât,

1): vaiņuceņu ar guodeņu n. Tdz, 39395; ‡

2) wiederholt (od. éin Objekt nach dem andern) wegtragen:
meitas nuonasāja putni: ve̦cākuo nuonese vanags, viduskuo nuonese krauklis un jaunākuo - rubulis Pas. VII, 338. plika pļava: visi lini vēja nuonasāti Auleja.

Avots: EH II, 71