[I nùoplaikšķinât, zerstreuen (die Wolken), aufklären (den Himmel od. ein finsteres Gesicht): vējš nuoplaikšķināja mākuoņus. laba vēsts nuoplaikšķina drūmu seju Vīt.]

Avots: ME II, 829

II nùoplaikšķinât "?": gardi nuopļaikšķināja muti Zeif. III, 2, 288; [nuôplaikšķinât ² MSil., eine Weile od. ein wenig (leicht) klatschen (klatschende Laute von sich geben) Lennew.; "= nùopliukšķinât": n. pātagu Grünwald, (mit "aĩ") Salgaln, Grünh., Autz, Mesoten].

Avots: ME II, 829