nopriecāties

nùopriêcâties,

1) eine Weile Vergnügen, Freude empfinden, sich (eine gewisse Zeit) freuen:
viņš sevī nuopriecājās A. XXI, 702. spējas, par kuŗām mātes tuomē̦r ne ikreiz nuopriecājās Vēr. II, 1287;

2) sich genug erfreuen:
par muļkīša daiļuo brūti tē̦vs nespēja nuopriecāties vien LP. IV, 212.

Avots: ME II, 834