nopukstēt
nùopukstêt, intr., eine Weile klopfen: sirds man nuopukstēja, sviedriem birstuot J. Allun. RefI. -tiês, einen schweren Seufzer ausstossen.
Avots: ME II, 834
Avots: ME II, 834
nopukstēt
nùopukstêt, Refl. -tiès, ‡
2) = nùopukuôtiês (?): gan māte par tādu ... nepacietību ... sevī nuosūrstījās, nuopukstējās, tuomē̦r ... ne˙kuo neiebilda Janš. Mežv. ļ. II, 167. dikti sevī nuoŗūca un nuopukstējās: nepatika vis, ka ... 64.
Avots: EH II, 78
2) = nùopukuôtiês (?): gan māte par tādu ... nepacietību ... sevī nuosūrstījās, nuopukstējās, tuomē̦r ... ne˙kuo neiebilda Janš. Mežv. ļ. II, 167. dikti sevī nuoŗūca un nuopukstējās: nepatika vis, ka ... 64.
Avots: EH II, 78