noputināt
nùoputinât, tr.,
1) abstäuben:
zābakus; putekļus nuo drēbēm; nuoputināt brunčus;
[2) abschäumen:
gaļa... neir labi nuoputināta Für. I, unter gaļa;]
3) abstümen:
sniegs nuoputinājis laukus un pļavas.
Avots: ME II, 835
1) abstäuben:
zābakus; putekļus nuo drēbēm; nuoputināt brunčus;
[2) abschäumen:
gaļa... neir labi nuoputināta Für. I, unter gaļa;]
3) abstümen:
sniegs nuoputinājis laukus un pļavas.
Avots: ME II, 835