nùopīnêt, tr., zu Tode peinigen, abfoltern: gan tev būs par draugiem, kas tev[i] ar elles žņaugiem izbiedē, muoca, nuopīnē GL.

Avots: ME II, 829

‡ II nùopînêt Tirs. n. RKr. XVII, 73 "slaidi un sāpīgi nuopērt": bet tad es gan puikas nuo vietas nuopīnēju (mit ī ) N.-Schwanb.

Avots: EH II, 74

‡ III nuopĩnêt Stenden "(luopus) vienā vietā nuoturēt, nuovaldīt": n. guovis visu pavakari dižceļmalā.

Avots: EH II, 74