nùopĩpêt, tr., verrauchen: dažus labus brūnus svārkus tabakā nuopīpēja BW. 9753.

Avots: ME II, 829

nùopĩpêt,

1): nāburgpuiši nuopīpē[ju]ši (kāpuostus) Tdz. 42423; ‡

2) durch Rauchen beschädigen (verderben):
rindu nuopīpē̦tu me̦lnu zuobu rādīdams Atpūta № 639, S. 10.

Avots: EH II, 74