Paplašinātā meklēšana

‡ mežnuora Sārts Daugava 1934, S. 678, eine im (oder am) Walde gelegene nuora.

Avots: EH I, 805

nuõra,

1) ein abgearbeitetes, als Weide dienendes Stück
Land: lai nesaka sveša māte, (guovis) sausā nuorā guldinātas BW. 28988, 2. viņš nuogājis nuoriņā, kur vis˙apkārt biezs mežs bijis LP. V, 189;

2) ein Feldrain
B. Vēstn. Aus nuôara.

Avots: ME II, 836

nùoracinât,

1) eine Zeitlang graben lassen:
nuoracināja strādniekus visu dienu, bet grāvi gatavu nedabūja Nigr.;

2) ausgraben, verwühlen lassen:
cūkgans nuoracinājis ar cūkām rāceņus.]

Avots: ME II, 836

nùoradinât, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Gewohnheit ablegen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ablegen" );

2) = nuorûdîtiês, sich abhärten: bē̦rns labi nuoradinājies staigādams visu vasaru basām kājām Dunika.

Avots: EH II, 79

nùoradinât, tr., abgewöhnen: viņai dancuošanu nuoradinās MWM. X, 422.

Avots: ME II, 836

nuoradums, die Angewohnheit: katrs dara pēc sava nuoraduma Ahs. n. RKr. XVII, 42, Ekau.

Avots: ME II, 836

nuõraga, nuõrags,

1) auch nuore̦gs U., eine Krankheit mit Erbrechen und Ohnmachtsanfällen
Str.; Schmerzen [nuorags Vīt.], gew. Leibschmerzen U. [nuõrags Jürg.]; nuõrags - graizes, Leibschmerzen Konv. ^l 556; ["asas sāpes pakrūtē, Magenkrämpfe (nuõrags)" C.; nuoragas - pamašas Lös. n. Etn. IV, 161;

2) Bibernell (pimpinella saxifraga)
St., Birsm.: uz parastām nuoragām uzme̦tas sēnīte Latv. pret caurduri... ņuoraga [sic!] sakne jāvāra un jādzeŗ Etn. IV, 53;

[3) nuorags "das an der Stelle eines abgebrochenen Horns nachwachsende Horn"
Vank.; nùorags Serben, Peb., = iẽradzis 2; nuõrags AP., Lautb. "der innere Teil des Horns"].

Avots: ME II, 836

nùoraganuôt, tr., behexen: sviestu raganas nuoraganuojušas LP. V, 7.

Avots: ME II, 836

nùoràibinât, ‡ Refl. -tiês Saikava, sich bunt machen: lauks var n. dažādām puķēm.

Avots: EH II, 79

nùoràibinât Sassm., nùoràibît, nùoràibuôt Ahs., tr., bunt machen, sprenkeln: guotiņ, mana raibaliņa, kas tev[i] raibu nuoraibuoja (Var.: nuoraibīja)? BW. 29167, 2. kas tuo pļavu nuoraibuoja ar tiem kuoka papēžiem? RKr. XVI, 237.

Avots: ME II, 836

‡ nuoraidîgs, abweisend: viņš nuoraidīgi pakratīja galvu Sārts Jaun: Ziņas 1938, № 22. viņš man nuoraidīgi atbildēja Heidenfeld.

Avots: EH II, 79

nùoraĩdît: es būtu nuoraidī[ju]si (= nuosūtījusi) pie savas meitenes Gramsden n. FBR. IX, 110. Refl. -tiês: viņa nuoraidījās (weigerte sich [zu erzählen]) teikdama, tu jau man visu izstāstīšuot Janš. Līgava II; 342.

Avots: EH II, 79

nùoraĩdît, tr., ab-, verweisen, ab-, wegschicken, abfertigen: viņu nuoraidījuši pie citas tiesas. es tuos vilkus nuoraidītu. nav kuo nuoraidīt pašas lielākās vajadzības Sil. viņu drīz vien bij nuoraidījuši drīz pie miera A. XX, 209. Refl. -tiês, sich weigern, abweisen: šis nuoraidījies, ka nevajaguot Janš.

Avots: ME II, 836

nùoràisît, Refl. -tiês,

1): guovs nuoraisījusies nuo valga Vank. kāja nuoraisījusies, das Schuhwerk hat sich losgelöst
Vank.; ‡

2) sich (dat.) ab-, loslösen, -binden:
n. spranceni nuo galvas Janš. Bandavā II, 16.

Avots: EH II, 79

nùoràisît [li. nuraišýti], tr., losbinden, abknüpfen, ablösen: lakatu nuo galvas, kakla drānu, priekšautu. Refl. -tiês, sich ab-, loslösen: gaļa nuo kauliem nuoraisījusies Kav. kāja nuoraisījusies Kav.

Avots: ME II, 836

‡ I nùoraitît Grawendahl, Lubn., = nùovaguôt: n. tīrumu; "(sējuot) ar kāju nuovilkt (birzi)" Heidenfeld.

Avots: EH II, 79

‡ II nuoraitît Schwitten "nuoluocīt 1": n. vìli.

Avots: EH II, 79

nùoraîzêt: "; mēs" ME. II, 836 durch ";

2) mēs" zu ersetzen.

Avots: EH II, 79

nùoraîzêt,

1) betrüben, abhärmen:
viņš pagrieza savu nuoraizē̦tuo vaigu pret luogu; mēs savu sienu e̦sam nuoraizējuši, wir haben unser Heu mit viel Sorge und Mühe zusammenbekommen U. Refl. -tiês, sich abhärmen: viņš kâ drusku nuoraizējies raudzījās pa luogu dārzā A. XX, 930.

Avots: ME II, 836

nùoraîzinât, tr., betrüben, Kummer bereiten: tas mani tagad nuoraizina Vēr. I, 1242.

Avots: ME II, 836

nùorakât,

1) zerwühlen, aufgraben:
cūkas nuorakājušasmauru;

2) abgraben, grabend niedriger machen od. abtragen:
kalniņš ar lāpstu nuorakāts. Refl. -tiês, eine Zeitlang grabend wühlen: nuorakājās tur cauru dienu, bet ne˙kā neizdarīja Nigr.]

Avots: ME II, 836

I nuoraki [Segewold], sempervivum soboliferum Rkr. III, 72. Vgl. nuorags, nuorātni.

Avots: ME II, 836

II nuoraki "nùorakumi": rāceņu laukā nuoraki vien palikuši Ar.; "abgegrabene Erde (von einer Kartoffelgrube)" Kursiten.]

Avots: ME II, 836

III nuoraki (?) Vīt. "= nuõraga 1".]

Avots: ME II, 836

nùorakņât: mantu me̦klē̦tāji nuorakņājuši (unordentlich hie und da aufgegraben) visu uzkalni, cūkas nuorakņājušas kartupeļus Vank.

Avots: EH II, 79

nùorakņât, aufgraben, ausgraben Spr. Refl. -tiês, eine Weile wühlen, durchsuchen: viņš nuorakņājās pa savām mantām Kleinb.

Avots: ME II, 836

nùorakstît,

2): schriftlich sichern (ausbedingen):
viņš sev ... nuorakstīja visam mūžam kaktu Jauns. Raksti III, 183. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) abschreiben: vai drīkstu lūgt atļauju arī šuo [dzejuoli] n.? Janš. Bandavā II, 281.

Avots: EH II, 79

nùorakstît,

1) abschreiben, abspicken:
sliņķis nuorakstījis uzduotuo uzde̦vumu nuo sava biedra;

2) verschreiben, schriftlich vermachen, adoptieren:
tē̦vs ve̦cākajam nuorakstījis visu mantu. viņa nuorakstīta par audzēkni Aps. es tiku nuorakstīts viņam par dē̦lu Austr.;

3) schreibend vertreiben, eig. wegschreiben:
drudži arī tikuši nuorakstīti, t. i. ticis aprakstīts papīra gabaliņš ar zināmiem vārdiem, un tuo tad vajadzējis apēst, tad atstājis drudzis Etn. I, 83;

4) besticken, verzieren, mit Buntwerk versehen:
zīdautiņu, nē̦zduodziņu, cimdiņu, kre̦klus nuorakstīju BW. 29478; 7171; 16190; 24180. kas celiņu nuorakstīja basajām kājiņām? 4568; kuo tā vīze nuorakstīja, tuo pastala līdzināja BW. 33540. pūra vāku nuorakstīt 1107. Subst. nùorakstĩjums, das Abgeschriebene; nùorakstîšana, das Abschreiben; nùorakstîtãjs, der Abschreiber.

Avots: ME II, 836, 837

nùoraksts, ‡

2) die Verklausulierung:
pēc nuoraksta Miks varēja turēt arī guovi Jauns. Raksti III, 183.

Avots: EH II, 79

nùoraksts, die Abschrift, Kopie: aktu nuoraksti. viņš deva tam... nuorakstu Est. 4, 8.

Avots: ME II, 837

nùorakt,

1): lai nenuoruokuot tupiņu Pas. VIII, 149;

2): auch Dunika, Rutzau u. a. Refl. -tiês,

1): kartupeļu nuoracies Pas. XII, 511; ‡

2) mit der Kartoffelernte fertig werden
Segew. u. a.

Avots: EH II, 80

nùorakt, tr.,

1) abgraben, ausgraben:
kalnus, kartupeļus;

2) vergraben:
tuo nauda nuorakta Purap. Refl. -tiês, sich abgraben: kurmis, me̦lns nuoracies, izlien nuo zemes LP. II, 77.

Avots: ME II, 837

I nùoramstît: n. trakuojuošu zirgu Heidenfeld.

Avots: EH II, 80

‡ II nuoramstît Hasenp., Wain., (mit einem stumpfen Beit) abhauen, (mit einer stumpfen Säge) absägen.

Avots: EH II, 80

nùoramstît, tr., stillen, beruhigen: lielajās acīs likās apslē̦pts kluss karstums, kas kâ nuoramstīta kvēle gaidīja nuoderīgas dve̦smas AR. Refl. -tiês, sich beruhigen, sich legen: tikai kuo daudz maz nuoramstījusies jautrība tagad sacēlās juo augstuos viļņuos A. XII, 335; [allmählich zu weinen aufhören AP. n. U.].

Avots: ME II, 837

‡ nuorantêt, = nùorantît 2 (?): (kuokus) nuorantēja jeb nuozāģēja baļķu gaŗumā Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 64.

Avots: EH II, 80

nùorantît,

2): lubas bija ... nuorantītas vajadzīgā gaŗumā Janš, Mežv. ļ. I, 203. ar cirvjiem nuorantīdami II, 367. n. ("?") rudzu lauku Ar, n. (mühsam abmähen) pļavu Schnehpeln.

Avots: EH II, 80

nùorantît,

1) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis garuo sprediķi nuo lielā Manceļa kâ rantīt nuoran̂tīja ² Janš. Dzimtene ² III, 293;

2) (li. nurantýti), mühsam abhauen:
kādu stundu rantīju, līdz nuorantīju šuo egli Dunika;

3) tüchtig durchprügeln
Dond., Wandsen, Bauske.]

Avots: ME II, 837

‡ nuorasât Dunika, = nùorasuôt.

Avots: EH II, 80

nùorasinât,

1) tr., betauen, benetzen:
lapas ar ūdeni viegli jānuorasina MWM. X, 1395;

2) fein regnen:
šuorīt lietus nuorasināja Sassm.

Avots: ME II, 837

nùorasuôt, intr., betauen, mit Tau benetztwerden, beschlagen, beschwitzen: visi krūmi nuorasuoja BW. 2258. luogi nuorasuojuši. [piere... bija drusku nuorasuojusi Kr. Barona atmiņas 52.]

Avots: ME II, 837

nùorast,

1): auch Dunika;

2): auch Dunika;

3): nuoradis pīpēt Diet.

Avots: EH II, 80

nùorast,

1) tr., angewöhnen:
tas man nuorasts darbs Ahs. n. RKr. XVII, 42;

[2) gewohnt und abgehärtet werden:
e̦smu pret salu nuoradis Luttringen. mugura nuoradusi; ne˙maz vairs nesāp Gramsden. kas nav nuoradis maisus nest, tas nevar nešanu ilgi izturēt Vīt., Sessau, Kursiten;

3) sich entwöhnen
LKVv., Wid.: pa˙visam nuo darba nuoradis Vank., Wolgunt, Dickeln, Ar., Pampeln, Alschw.].

Avots: ME II, 837

nùoraûdât,

2): daža laba līgaviņa nuoraud sava arājiņa Tdz. 53057.

Avots: EH II, 80

nùoraûdât,

1) intr., weinen (längere Zeit):
cik vējiņš paluocīja, tik es gauži nuoraudāju BW. 9318;

2) tr., od. mit Präp.
pēc, beweinen: visu mūžu nuoraudāju vienas dienas gājumiņu BW. 15687, 8. visi krūmi, žagariņi mani gauži nuoraudāja 760. daža meita nuoraudāja savu zīļu vaiņadziņu RKr. XVI, 225. vainadziņu nuoraudāju kâ pēc tē̦va, māmulītes BW.24593, 1. pēc manim nuoraudāja 13256;

3) ab-, verweinen:
bāli vaigi nuoraudāti BW. 4519. balti vaigi asarām nuoraudāti 15686. nākuši turp nuoraudātām acīm Pav. cita (diena) ē̦sta, cita dze̦rta, cita gauži nuoraudāta 9173; asaras nuoraudāt, Tränen vergiessen: nebij grē̦ks nuoraudāt kādu asaru Lapsk. Refl. -tiês,

1) sich abweinen:
var˙būt tu tikai drusku bālāka, nuoraudājusēs Vēr. II, 145;

[2) beschwitzen:
luogi nuoraudājušies Ronneb., Smilt., Trik.].

Avots: ME II, 837

‡ I nuoraûdinât ² Dunika, sich losreissen machen: viena guove stallī nuorāvusies un nuoraudinājusi arī citas.

Avots: EH II, 80

‡ II nùoraûdinât Trik. u. a., sich abweinen machen: n. bē̦rnu.

Avots: EH II, 80

‡ nùoraûdzêt, Perfektivum zu raûdzêt: atsevišķi nuoraudzē̦ts alus Nautrēni. Refl. -tiês, verschalen: alus nuoraudzējies Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bier" ).

Avots: EH II, 80

nùoraũdzît,

1): n. (izraudzīt) sev brūti Dunika; ‡

2) "nuovārduot (slimību)" Frauenb.: viņai bija stipri vārdi: ruozi nuoraudzīja uz vienu reizu; ‡

3) viņu visi nuorauga Popen n. FBR. XVI, 113 "viņam visi dara pāri". Refl, -tiês,

1): ablernen
Diet.;

2): auch Dunika.

Avots: EH II, 80

nùoraũdzît, tr., beobachten, ab-, sehen: nuo kājām nuoraudzīju tautu dē̦la paduomiņu BW. 10478. Refl. -tiês,

1) hinsehen, absehen:
debess mīļi nuoraudzījās uz zemi Pūrs I, 28. ganīdama nuorauguos, kurš puisītis zirgu kūla BW. 9785;

[2) sich besorgen
Brasche Kâ Palejas Jānis...].

Avots: ME II, 837

‡ nùoraugās (loc, pl.) iet,

1) den Schaden zu besichtigen und abzutaxieren gehen
Dobl. n. BielU.;

2) "raudzībās iet" Sessw.

Avots: EH II, 80

nuoraugs, Vorbild, Muster L.

Avots: ME II, 837

nuoraujas,

1) "Abbruch"
L.; "die vom Hecheln des Flachses nachbleibende Hede" Selsau;

2) "das Schnucken"
Kursiten.]

Avots: ME II, 837

nuõraûji Nigr. "tā aude̦kla tiesa, kas aužuot nuoraujas".]

Avots: ME II, 837

nùoŗaukt: n. (mit aû ² ) kaudzi Frauenb. ‡ Refl. -tiês, gegen das Ende hin spitzer werden: (eglītes auga) nuoŗaukdamās slaidā galuotnē Janš. Dzimtene IV, 42.

Avots: EH II, 83

nùoŗaukt, tr., verengen, zusammenziehen: nuoŗaũkt [Dunika] zeķi, den Strumpf abnehmen; kaudzi nuoŗaukt, den Karn- od. Heuhaufen zuspitzen. [Vgl. li. nuraũkti dass.]

Avots: ME II, 842

nùoràust,

2): Andrāns ... ar plaukstu nuorausa rūts apsvīdumu Jauns. J. un v. 46. asaras priekšautā nuoraususi Raksti III, 405; eilig wegnehmen:
mudīgi n. traukus nuo galda Dunika. Austra ... nuorausa ("?") ce̦purīti Delle Negantais nieks 151.

Avots: EH II, 80

nùoràust, tr.,

1) abscharren:
pe̦lnus nuo uoglēm;

2) abwischen:
viņš nuorauš sviedrus nuo pieres Saul. Refl. -tiês, sich abwühlen, sich abscharren, sich abwischen, mühsam herunterkommen: saimnieks nuoraušas nuo šķūņa Saul.

Avots: ME II, 837

nuoraustas, die Hede nebst den Fasern, die man beim Flachsreinigen abreisst: visas nuoraustas sakasiet! Fest.

Avots: ME II, 837

nùoraûstît, ‡

2) eine Zeitlang wiederholt reissen (zerren):
man bija daudz kungu. es tiku nuoraustīts uz visām pusēm Jauns. Mana dzīve ³ 17. braucuot nenuorausti (ar gruožiem, tuos pieve̦lkuot mudināšanai) tā zirga tik daudzi! paliks vēl je̦la mute Vank.

Avots: EH II, 80

nùoraûstît, tr., freqn. zu nùoraût, wiederholt abreissen. Refl. -tiês, zusammenzucken, brechen: ruoka, tvē̦rusi kausu, nuoraustās R. Sk. II, 181. atkārusies apakšējā lūpa viņam reiz reizem nuoraustījās Saul. sievas balss ķe̦rkstuoši nuoraustījās Vēr. II, 321.

Avots: ME II, 837, 838

nùoraût,

5): n. ve̦zumu C.;

6): katrs akmens nuorāva (sc.: izkaptij) švirkstē̦dams baltus zuobus Jauns. J. un v. 142 f.; ‡

7) eine gewisse Zeit hindurch spielen:
viņš jums nuoraus trīs dienas, trīs naktis nuo vietas, neapnicis, nepiekusis Delle Negantais nieks 232; ‡

8) eine Zeitlang schlafen:
n. slaidu dienvidu FBR. XVI, 165 (vgl. auch n. vienu aci ME. II, 838 unter

3); ‡

9) austrinken:
nuorāvis vienu uostiņu Kaudz. Izjurieši 261; ‡

10) "bräunen; rauh werden machen":
aprepējušām un saules nuorautām kājām Vanagu ligzda 44 (ähnlich Jürg., Lemb., Mesoten, Smilt., Trik., Zabeln). vējā nuorauta seja Heidenfeld, Jürg., Serbig., Wolmarshof. ‡

11) mani žags nuorāva Tdz. 55299, ich musste (einmal) schlucken.
Refl. -tiês,

2): raģe nuorāvās Tdz. 57616;

3): "versiechen"
ME. II, 838 zu verbessern in "versiegen"; ‡

5) Sich eifrig abarbeiten
Nötk.: tur bija gan kuo n.; ‡

6) sich zuziehen
Frauenb.: tâ tu vari gan n. lielu suodu par tādām muļķībām.

Avots: EH II, 80

nùoraût, tr.,

1) abpflücken, schnell abziehen:
ce̦puri, puķes, zābakus, kažuoku. ne lapiņas nenuorāvu BW. 10981. es nebiju putna bē̦rns kâ nuo zara nuoraunams Ltd. 1896. viņš ātri nuorāva svārkus. nuorāva abiem jē̦riem ādas kâ tāstis Kaudz. zars nuorāva ce̦purīti BW. 33622. nuoraut linus, Flachs abraufen Etn. III, 134;

2) wegreissen, wegschaffen, dahinraffen, abholen:
kur tad tie nuorāvuši manu ce̦puri? Lapsk. ve̦lns nuorāva vīra māti BW. 14154, 4. viņš nuorāva mani gar zemi, er riss, warf mich zu Boden;

3) abknappen, abziehen, entziehen:
tāds nuoraus mē̦ru un svaru Kaudz.; daļu nuoraut nuo algas. guovis nuorauj pienu [od. nuoraujas Vank.], die Kühe geben nicht mehr Milch LP. VII, 534. nuoraut vienu aci, ein wenig schlafen Grünh.;

4) abbrechen, zu reden aufhören, unterbrechen:
vecīte nuorāva valuodu Aps. [viņš pats vēl, it kâ nuobijies par savu pārdruošuo ideju, nuorāva balsu De̦glavs Rīga II, 1, 481.] mātes acumirklī nuorāva iesāktuo sarunu Purap. "kuo tur nu runāt?"nuorāva Trīna MWM. IX, 588;

5) = nuoraukt: nuoraut zeķi, kaudzi C., Kokn., Mt.;

[6) stumpf machen:
n. zuobus Seew. n. U.] Refl. -tiês,

1) für sich abreissen, abpflücken:
es gaŗām te̦cē̦dama visus piecus nuorāvuos BW. 10290;

2) sich losreissen, sich befreien:
zirgs nuorāvies un aizskrējis pruojām LP. VI, 321;

3) geringer werden, versiechen:
manai guovij piens pa˙visam nuorā-vies A. XVIII, 206. [nuorauts nuo miesas U., abgemagert;

4) sich entziehen, entweichen
U.]

Avots: ME II, 838

nùoravêt [li. nuravė̕ti], tr., abkrauten, abjäten: vakar ruozes nuoravē̦tas BW. 14422. vista luokus nuoravēja BW. 32583, 6.

Avots: ME II, 838

nemâklis, f. -kle, nemâkulis, f. -le oder nemâkuļa, nemâķis, f. -ķe, jemand, der etwas ncht versteht ein Nichtekenner, Ingnorant, Dilettant, Pfusher: kuŗ tautieti, mēs iesim, abi tādi nemāķīši (Var.: nemākuļi)? BW. 22621, 2. kāda darba nemāķe 12212. nemāķis ķē̦muojas īstam vilkatam pakaļ LP. VII, 900. nāc, mākule, lūkoties nemākules (Var.: nemākuļas)pūriņā! BW. 25220.

Avots: ME II, 723

nemâkulĩba, die Unwissenheit, Ignoranz.

Avots: ME II, 723

I ziêds (li. žíedas "die Blüte"),

1) die Blüte, Blume
L., U.: zieds BW. 11329. kad ieviņa ziedus kārs 7221 var. lai viņš mani tâ mīlēja kâ bitīte sila ziedu 7249. baltu ziedu 4197. e̦ze̦rs zied zilu ziedu 3668. griķīt[i]s zied baltraibiem ziediem 23027, 1. izne̦s manu ruožu dārzu pa vienam ziediņam 15716. kuoku ziedu vainaciņš 6045. kuo nākat... mūs[u] zemē ziedu raut? 16310. Sprw.: cilvē̦ka mūžs raibs kâ pupas zieds Br. sak. v. 173. zemes māte Jāņuos pilnā ziedu krāšņumā Pūrs I, 111. saules stars raisa nuo ruožu pumpura... ziedu Austr. kal. 1893. S. 41. salna nuokuož puķēm ziedus Stāsti Kraukļ. kr. 7. tauriņš puķītes ziedu aplidina LP. VI, 916. bites iet ziedā (Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Lubn, Saikava, Selsau, Warkh., Zvirgzdine) od. zieduos (A. XX, 264, C.) od. skrien zieduos (Etn. II, 127), die Bienen fliegen aus, um Honig zu suchen. bites ar ziedu (Lubn.) od. ziediem (C.) nāk mājā, kommen mit dem Blütenstaub zurück. - ūdens ziedi, Wasserlinsen (lemna L.) RKr. II, 73; Konv. ² 1062: linu mārks pārklājies (ūdens) ziediem Saikava. - ziedu diena, ein gewisser Tag im Jahr Saikava; ziedu mēnesis R. Sk. II, 256, der Juni St., U.; ziedu laiks (laiki) L., die Blütezeit. pašuos zieda gaduos LP. VI, 30, in den besten Jahren, in den Mannesjahren. dzeršana bij stipri zieduos (florierte) Janš. Nīca 35. uz zieda duot Ar. "uz asna duot";

2) die Blüte, Blütezeit:
pat˙laban... bija zirņu zieds Aps. VI, 5. jēriņus pirmuoreiz cirpa ievu ziedā (zur Zeit der Faulblaumblüte) Etn. II, 122. ja ievu ziedā līst lietus, tad arī rudzu ziedā būs lietains laiks Üxküll. krusa ķeŗ (sc.: linus) vai nu ziedā vai īsi pēc zieda Vīt 25. man aizbēga līgaviņa pašā rudzu ziedinā BW. 27174;

3) Erstlinge, Erstlingsfrüchte
U.;

4) ein Geschenk, eine Gabe (von Früchten
U.), eine Spende Spr.; das Brautgeschenk; eine Spende, die irgendwo hingelegt wird, wobei die Person des Finders nicht in Betracht gezogen wird Dond.; ein Opfer; die Steueŗ Abgabe Wid.: ņem par ziedu, mīļa Māŗa, pirmuo pādes dāvaniņu! BW. 1138. ziedam (par ziedu St.) duot, zur Art geben mit dem Wunsche auf guten Fortgang U. ūdenī... iemeta ziedam kādu vērdiņu naudas, kuo ve̦cmāte paturēja BW. I, S. 186. viņa meklē palīgu pie kādas... sieviņas, tai vai prievīti, vai linu gurstiņu ziedam nuone̦sdama 189. māte, ar bērniņu pirtī nuogājuse, nuometa kādu naudas gabalu un, nuopē̦rusēs, iziedama atkal atstāja tai vietā, kur mazgājusēs, kādu prievitu par ziedu 191. katrā mājā bija vieta, kur ziedu nuolika dieviem kuo apēst LP. VII, 286. sle̦pe̦ni ne̦sušas ziedu Pē̦rkuonam un Laimei Janš. Bandavā II, 24. vajadzēja kādu ziedu (naudas gabalu vai citu kuo) nuolikt kūtī BW. III, 1, S. 17. ieliek brūtes gultā sudraba naudu ziedam 78. ziedu mešana jeb zieduošana 59. pirmie ziedi - dāvanas pēc mazā, uotri pēc lielā brandeviņa, trešie - pūrs BW. III, 1, Anm. zu Nr. 15556, 1. atmijam nu, tautieti, kuo zieduos (während der Verteilung der Brautgeschenke) izmijām: atduod manus ziedu cimdus, še tavs krusta dālderīt[i]s! BW. 15792. nedabūju ziedu uz līķi likt, es fehlte an dem Gelde, das nach abergläubischem Gebrauch der Leiche in den Sarg mitgegeben wird U. uzlikt uz ežiņas kādas zeķītes ziedam Libek Pūķis 24. briežus ar tev ziedam kaus RKr. VIII, 3. ziedu mest avuotā Golg. vātis jāmazgā pret sauli te̦kuošā ūdenī un pēc tam ūdenī jāieme̦t zieds (naudas vai drēbes gabaliņš) Etn. IV, 117. kuo Ve̦ntai ziedu (als Geschenk) devu? BW. 18448. ļaunie cilvē̦ki nuometa... luopu kūtī vai laidarā ziedus, kâ pelīti vai uolu Etn. III, 44. zieda tiesu duot Nigr., als Honorar geben. lai paliek jums zieda tiesai par glābumu Janš. Precību viesulis 25. ziedu nauda L.,

a) ein Opfer an Geld, um dadurch für etwas Gedeihen, Fortgang zu gewinnen
U.;

b) auch zieda n. Golg., Jürg., "maza virsmaksa" Ruj. pārduot par zieda naudu, sehr billig verkaufen Baldohn, Golg., Jürg. ja jūs par... braucieniem dabūtu ne tikai tāduzieda naudu Saul.;

c) "Geld, das einem gegeben wird, nur damit er 'Geld' habe"
Adiamünde, Salis. iedeve kâ dēļ zieda, sagt man, wenn sehr wenig gegeben worden ist Kaltenbrunn;

5) ein Weniges, ein kleiner Teil:
tikai tāds nieks un zieds vien bija Gr. - Buschh. kâ nu tâ bez maksas? taču kādu ziediņu Pas. IV, 43 (aus Selg.). visur tikai bij zieds paņe̦mts nuo tā, kas palicis mājās A. Brigader Daugava I, 309. kuo mēs... zinām, tas nav ne zieds nuo tā, kuo agrāk zināja Janš. Mežv. ļ. I, 379; sìena ziêdi, die feinen abgebröckelten Teile des Heus;

6) Schimmel
L. (ziedi), U.;

7) eine Art Ausschlag auf der Haut
Konv. ² 1391: mazam bē̦rnam, tikkuo piedzimušam, uz ģīmja un visas miesas ruodas ziediņi, kas nuodziest sešās nedēļās. kuŗam bē̦rnam vairāk ziedu, tas baltāks, kad liels izaug Frauenb. bē̦rniem bijuši tādi miesas ziedi, daži nuo tam arī apmiruši Alm. Meitene no sv. 45;

8) ziedi U., auch sievas ziedi Mag. IV, 2, 143, Sunzel, mēnešu ziedi V., sarkanie ziedi Wid., die Menses der Frauen:
mīļa Māŗa dusmuojās uz jaunām sieviņām: atraduse sievu ziedus kumeliņa pēdiņā BW. 1132. lai nere̦dz sveši ļaudis manu ziedu nuobirstam 7373. liepiņai māsiņai ik mēneša ziedi bira 11915. - baltie ziedi Etn. II, 149, fluor albus: lauka dievkuociņus dzeŗ pret baltajiem ziediem Etn. I, 110;

9) ziedi Fehteln,
ziediņi Stockm. n. Etn. I, 41, Drosth., in frische Milch gebröckelter Quark; ziedi Erlaa, Kokn., Oppek., W. - Livl. n. U., ziediņi Burtn., Peb., Serben, Sessw. n. U. "saure, gewärmte Milch, ehe sie gesalzen ist"; ziedi Lös., ziediņi N. - Peb. "putas nuo suliņām pēc biezpiena izņemšanas nuo puodä: nesālītu pienu (Quark) ieliek (iedrupina) saldā pienā un ē̦d šuo un nuosauc par ziediem Etn. II, 137. baruo mani, māmuļiņa, ar tiem piena ziediņiem! BW. 2924 (ähnlich: 10051, 1);

10) ein (farbiger) Punkt, Fleck:
siênai uztriept ziedus (beim Streichen der Wand). ziliem ziediem cimdus adu BW. 7248 var.;

11) ziediņi, bunte, gemusterte Handschuhe:
brūtes pasniedza kungam ziediņus (rakstaiņus cimdus) Sadz. viļņi 191;

12) Korn auf der Flinte
L., St., U.;

13) ziediņu duošana, ein Spiel
Etn. III, 28.

Avots: ME IV, 739, 740