noraibināt

nùoràibinât Sassm., nùoràibît, nùoràibuôt Ahs., tr., bunt machen, sprenkeln: guotiņ, mana raibaliņa, kas tev[i] raibu nuoraibuoja (Var.: nuoraibīja)? BW. 29167, 2. kas tuo pļavu nuoraibuoja ar tiem kuoka papēžiem? RKr. XVI, 237.

Avots: ME II, 836


noraibināt

nùoràibinât, ‡ Refl. -tiês Saikava, sich bunt machen: lauks var n. dažādām puķēm.

Avots: EH II, 79