nùoraĩdît, tr., ab-, verweisen, ab-, wegschicken, abfertigen: viņu nuoraidījuši pie citas tiesas. es tuos vilkus nuoraidītu. nav kuo nuoraidīt pašas lielākās vajadzības Sil. viņu drīz vien bij nuoraidījuši drīz pie miera A. XX, 209. Refl. -tiês, sich weigern, abweisen: šis nuoraidījies, ka nevajaguot Janš.

Avots: ME II, 836

nùoraĩdît: es būtu nuoraidī[ju]si (= nuosūtījusi) pie savas meitenes Gramsden n. FBR. IX, 110. Refl. -tiês: viņa nuoraidījās (weigerte sich [zu erzählen]) teikdama, tu jau man visu izstāstīšuot Janš. Līgava II; 342.

Avots: EH II, 79