noremdēt

nùorèmdêt, tr., beruhigen, stillen: kur savu sirdi bē̦dās nuoremdēšu? Plūd.

Avots: ME II, 838


noremdēt

nùorèmdêt, ‡ Refl. -tiês, sich beruhigen: nuoremdējies tâ sāka runāt Dünsb. Vecie grieķi II, 178.

Avots: EH II, 81