nùoritinât, tr., ab-, hinab-, herab-, wegrollen, abschlagen: mucu nuo kalna. ar cirvi visas galvas nuoritinādams LP. VI, 1024. Refl. -tiês, sich abrollen, sich abspielen, vor sich gehen: dabas pārgruozījumi nuoritinās pamaziņām Pūrs III, 76. izstāstāt visu, kas mūsu starpā nuoritinājies! Lapsk.

Avots: ME II, 839

nùoritinât,

1): asaras ... nuoritinājusi Dünsb. Vecie grieķi II, 101; ‡

2) = nùoritêt 1 (?): mēnesis nuoritināja Tdz. 54996.

Avots: EH II, 81