nùoritêt,

1) intr., abrollen, abkollern:
(gre̦dze̦ni) pa vienam nuoritēja BW. 6355. māmiņai nuoritēja pa asariņai Purap.;

2) sich abrollen, sich abspielen, vor sich gehen:
skats nuorit ļuoti ātri Vēr. II, 1355. Kanta iekšējā, garīgā attīstība nuoritēja kâ pēc priekšraksta Vēr. I, 1291.

Avots: ME II, 839

nùoritêt,

1): druvā saule nuoritēja (= nuorietēja) BW. 5777, 11 var. kad saule nuorit ze̦māk Jauns. Raksti V, 353.

Avots: EH II, 81