noskaldīt

nùoskalˆdît [li. nuskáldyti], tr., abspalten: gabalu nuo kuoka.

Avots: ME II, 847


noskaldīt

nùoskalˆdît, ‡ Refl. -tiês, sich (unversehens) abspalten: man cukurs nuoskaldījās vairāk par mārciņu Frauenb.

Avots: EH II, 85