nùoskràidît, tr., freqn., abjagen, abrennen: nuokavēju miegu savu, nuoskraidīju kumeliņu BW. 12532. [Bei Glück auch in der Bedeutung"fliehen": vai tiem! juo tie ir nuo manim nuoskraidījuši Hos. 7, 13.] Refl. -tiês, sich abrennen, sich müde laufen, sich abtummeln: sācis prasīt, kamdēļ tā nuoskraiduoties LP. V, 207.

Avots: ME II, 848

nùoskràidît, ‡

2) = nùoskrìetiês 3: mūžīgi tev n. steigā un nevaļā! Pas. XIII, 37.

Avots: EH II, 86