nùoskram̃bât, tr., abschrammen, zerkratzen: saimniece puisi ieraudzījusi tādu nuoskrambātu LP. VII, 604. cilvēciņš bija neticami nuoskrambāts Apsk.

Avots: ME II, 848

nùoskram̃bât, ‡

2) "nuopuostīt, nuomaitāt labības laukus" Frauenb. ‡ Refl. -tiês, sich Schrammen zuziehen, sich zerkratzen :
puišelis nuoskrambājies Dunika.

Avots: EH II, 86