noskraukšķināt

nùoskraũkšķinât,

1) [mit Geräusch (mit Kreide ein Zeichen) machen
(perfektiv): nuoskraukšķināja pēdīguos krustus Duomas I, 372; [21 "unsichtbar eine Weile brechen (trans.)"Funkenhof ("mit aũ");

3) (auch: nuoskraušķinât) = nùoskrubināt 1 Vīt., tr.: ņem un nuoskraušķini tuo kauliņu! Golg.;

4) auch: nùoskraukšinât, eine Weile ein Gekrache hervorbringen
Lis. (mit àu ² )].

Avots: ME II, 849