nùoskrapstêt [Mar.], nùoskrapšķêt, nùoskrapšêt, einen knarrenden, knakkenden Laut von sich geben: nuoskrapšķēja atslē̦ga A. XX, 37. vāvere pazūd egles galuotnē, - nadziņi vien nuoskrapst Zalkt.

Avots: ME II, 848

nùoskrapstêt, ‡ Refl. -tiês, intensiv nùoskrapstêt: aizgrieza atslē̦gu, ka nuoskrapstējās vien Saikava.

Avots: EH II, 86